Peldmētelim ir uzdevums, kāda nav nevienam citam apģērbam skapī: tam nepietiek ādu apsegt, tam no tās jāuzņem ūdens. Tāpēc to šuj no frotē, un tāpēc divi halāti, kas izskatās gandrīz vienādi, var uzvesties pavisam atšķirīgi. Atšķirība ir plūksnā, proti, tajā, cik daudz dzijas ceļas no auduma ārā. Izmēru klāsts ir plašs: no 42. līdz 68. izmēram.
Frotē ir austs, nevis adīts audums, un to auž ar divām šķēru sistēmām, nevis vienu. Vienu tur stingri nospriegotu, un tā veido pamataudumu. Otru, plūksnas šķērus, tur vaļīgu, un, kad stelles pieblietē audus, šī vaļīgā dzija tiek izstumta uz virsmas mazās cilpiņās. Frotē cilpiņas atstāj veselas. Ja tās nogriež, audums kļūst par velūru: gludāku pret ādu, bet ar mazāku dzijas virsmu, ar ko uzņemt ūdeni. Turklāt cilpiņas paceļas mazgāšanā un ļaujot audumam brīvi izžūt, un tieši ar paceltu plūksnu frotē uzsūc visvairāk.
Cilpiņas tātad ir strādājošā auduma daļa, un tieši tur ir arī lielākā daļa svara: plūksnas dzija parasti ir gan dārgākā, gan smagākā visā aužamajā. Tāpēc frotē norāda gramos uz kvadrātmetru, un šis skaitlis praksē mēra, cik daudz plūksnas ir. Smagāks audums uzņem vairāk ūdens, bet smagāk guļ uz pleciem un ilgāk žūst. Vieglāks izžūst ātri un aizņem mazāk vietas somā. Viena visiem pareiza svara nav: tas atkarīgs no tā, vai halāts karāsies vannasistabā vai brauks līdzi ceļojumā.
Abi vārdi kategorijas nosaukumā apzīmē viena veida apģērbu divās situācijās. Peldmēteli uzvelk tieši uz slapjas ādas, un tam jātiek vaļā no ūdens. Halātu uzvelk virsū naktsveļai, un tā uzdevums ir cits: paturēt siltumu vēl kādu brīdi, pirms sākas diena. Viens un tas pats apģērbs parasti tiek galā ar abiem, bet prasības audumam izvirza pirmais uzdevums.
Izmēri iet no 42. līdz 68. Šādu apģērbu apsien ap ķermeni, nevis aizpogā pa fiksētu līniju, tāpēc piegulšanu izšķir jautājums, cik daudz abas priekšdaļas pārklājas, kad halāts ir aizvērts, un vai piedurknes beidzas tur, kur tām jābeidzas. Knapu pārklājumu nepadara lielāku, stiprāk pavelkot jostu.